Lidojošie vitamīni!

Jau labu laiku gaisā virmoja doma par augļu bildēšanu, metot tos ūdeni, un ilgu laiku vajadzēja, lai šī ideja nobriestu un realizētos. Tad nu pagājušo svētdienas vakaru tas arī notika.

Sākumā gan vēlos nedaudz padalīties ar to, kā notika bildēšanas process. Līdz ar to pievienoju nelielu aprakstiņu, lai varētu izprast manu sistēmu par to, ko un kā izvietot, lai iegūtu bildi. Varbūt kāds arī sadomās, ko tādu pamēģināt un līdz ar to būs iespēja nokopēt šo shēmu, iegūstot vismaz kaut kādu bildi. Protams, šis nav tas vienīgais veids kā to darīt, jo visu var bildēt daudz un dažādos veidos, bet gan tikai kā ieskats, kā to bildēju es.

Neliela shēma par to kur un kas tika novietots –

Tātad bildēts tika uz manuālā režīma. Slēdža ātrums bija 1/200 sek. F-skaitlis – f13 un visbeidzot ISO 200. Šeit fotoaparātam nav nozīmes, jo visās spoguļkamerās ir pieejams manuālais režīms, līdz ar to mēs varam manipulēt ar tā saucamo „foto trijstūri”. Pat jaunākajiem ziepjutraukiem tagad arī tas ir pieejams.

Z1 un Z2 (zibspuldzes) bija manuāli uzlikta jauda, lai dotu laukā 1/32 un zooms bija 24mm, lai nodrošinātu kādu gaismas lāsi uzkrītam arī uz fona. Zipenes nekādas tur Canon 600EX-RT nav, bet gan tik labi pazīstamais ķīniešu ražojums. Šajā gadījumā tās bija divas YONGNUO YN560-II zipenes, kuras savu darbu veica lieliski. Es nevēlos teikt, ka šīs zipenes ir lieliskas, jo viņām ir savi mīnusi, bet priekš šīs bildēšanas reizes viņas bija lieliskas.

Savukārt priekšā atradās jau Canon 430EX II zipene, kura no sevis laida laukā 1/16.

Visas trīs zipenes tika palaistas ar vēl vienu lētu ķīniešu ražotu triģeri.

Fonā tika pakārts balts palags. Var izmanto arī melnu palagu, bet tad vajadzēs vēl piegaismot no augšas.

Savukārt objektīvu piezūmoju uz visiem maksimālajiem 200mm, lai būtu pietiekoši drošs, ka neviena pile uz fotoaparāta nenonāktu.

Par automātisko fokusu varēju aizmirst līdz ar to fokusēts tika ar manuālo režīmu, proti, atrodot fokusu un pie tā pieturoties visu bildēšanas laiku.

Pats fotoaparāts atradās uz statīva, jo savādāk tas īsti neietu krastā, jo fotoaparātam šajā gadījumā vajag būt fiksētam un jo mazāk viņš spēj kustēties, jo labāk.

Kas no tā visa sanācis, ir redzams zemāk. Pievienoju arī kādu neapstrādātu bildi, lai redzētu, cik apstrāde tomēr ir svarīga 🙂