Dodoties apskatīt Velsas piekrasti
Ko apskatīt un ko darīt Velsā, ja ar skatīšanos uz aitām vien ir par maz? Jā, Velsā aitu ir vairāk kā vietējo iedzīvotāju – vidēji uz 3 iedzīvotājiem ir 11 aitas, tādēļ nav jābrīnās, ka tās ir uz katra stūra. Interesanta ir velsiešu valoda, kas standarta tūristam nav izprotama, bet ir ļoti bieži sastopama, jo ir oficiāla, tāpat kā angļu valoda. Un protams neatkārtojamā daba – Velsas piekrastes tiešām liek aizraut elpu.
Ja ar aprakstu ir par daudz un bildes dikti negribas skatīties, tad pavisam neliels ieskats Velsas piedzīvojumā:
P.s. Bez Čaiņika arī šajā ceļojumā nevarēja iztikt, tādēļ tas kā neatņemams biedrs arī šoreiz.
Savu ceļojumu sākām ar greznu “Afternoon Tea” dikti populārā vietējā lauku restorānā Llanerch (vairāk par Llanerch mājaslapā). Tas izvērtās kā samērā ilgs un garšīgs pasākums, jo tik sena tradīcija, kas aizsākusies ap 1840. gadu Apvienotajā Karalistē, ir jāizbauda vismaz reizi, apmeklējot šo valsti. Savukārt, ja grib te pavadīt vēl vairāk kā pāris stundas, tad Llanerch piedāvā ne tikai “Afternoon Tea” vai restorāna pakalpojumus, bet arī izmitināšanas iespējas, kā arī kulinārijas kursus ar skatu uz pašu iekopto vīnogulāju lauku. Tur, kur ir vīnogu lauki, ir arī vīns, tādēļ neiztikt arī bez vīnu degustācijas un vīnogu dārza tūres no zinošiem vīnogu audzētājiem.
Laiks doties uz naktsmājām. Šoreiz tās bija daudz savādākas un neierastākas kā parasti. Skaista lauku māja, kura ir atdzimusi no jauna un kļuvusi plašāka. Mājas iekšpusē pie sienām piekārtas šīs mājas sākotnējās bildes, kurās tā ir sabrukusi un gaida savu nojaukšanu, bet tā vietā piedzīvojusi savu atdzimšanu kā fēnikss no pelniem. Māja piedāvā lieliskus skatus pa logiem uz vietējo ainavu. Tā atjaunošanas procesā tikusi pie pirts, burbuļvannas, ainaviskas āra terases, lai izbaudītu rīta tēju vai kafiju, plašas virtuves, lai visi iemītnieki varētu piedalīties gatavošanas procesā, liela ēdamgalda, pie kura kopīgi apsēsties un pārrunāt redzēto, kā arī ieplānot nākamo dienu, atpūtai lieliski noder arī biljarda telpa un plaša viesistaba ar kamīnu, lūk, tas ir mājas atjaunošanas projekts.
Ja ar dabas vērošanu nepietiek un vēlas paskatīties arī uz kaut ko savādāku, bet ne mazāk interesantu, ir jādodas apskatīt plēsīgo putnu lidojumus brīvā dabā, ko piedāvā British Bird of Prey. Šeit būs iespēja, ne tikai tuvumā aplūkot dažādas sugas, bet arī redzēt, kā tie medī. Par katru plēsīgo putnu, kas lidos virs galvām, skatītājiem tiks pastāstīts, līdz ar to bez jaunām zināšanām no šejienes aiziet nebūs iespējams. Pēc demonstrācijām būs iespēja doties uz putnu mājām, un līdzīgi kā visos Zoo, aplūkot tos jau tuvāk.
Laiks doties uz pašu Velsas botānisko dārzu – The National Botanic Garden of Wales, kas piedāvā apskatīt un izbaudīt sajaukumu no modernā un vēsturiskā. Šeit ir aplūkojama arī pasaulē lielāka viena laiduma siltumnīca, kas sevī ietver pilnīgi citu pasauli. Ieejot iekšā, tā vien liekas, ka to var apmeklēt vairākas reizes un katrā atrast un ievērot ko jaunu.
Lai gan pēdējās dienas nebija dabu lutinājušas ar lietavām, tomēr bija pienācis laiks lielākai pastaigai gar daudziem ūdenskritumiem, kas pēc lielākiem lietiem spēj pamatīgi pārsteigt. “Four waterfalls walk” ir ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī tūristu iemīļota vieta, jo tā ir viena no labākajām Apvienotās Karalistes ūdenskritumu apskates vietām, kas stiepjas gandrīz 8 km garumā. Ūdenskritumu takas galā ikvienam ir iespēja paiet aiz/zem ūdenskrituma, kas nedaudz atgādina vienu no ūdenskritumiem Islandē. Viennozīmīgi lieliska vieta, kur noslēgt dienu.
Nākamā diena iesākās ne mazāk interesanti. Apmeklējām “The National Showcaves Centre for Wales”, kas piedāvā ielūkoties vairāk kā 17 km garā alu sistēmā. Staigājot pa alu sistēmu, liekas pārsteidzoši, ka 1912. gadā šīs alas izpētīja trīs brāļi ar primitīvu ekipējumu un bruņojušies vien ar sveču gaismu.
Ja tomēr ar alām ir par maz, tad var aplūkot arī dinozauru parku, kas piedāvā ne tikai kustīgus dinozauru modeļus reālos izmēros, bet arī sīkāku informāciju par katru no tiem.
Vēlāk devāmies uz piekrastes pastaigu taku pie “Worms Head”, kas savu nosaukumu ieguvis pateicoties Vikingu iekarotājiem, jāsaka, ka tā tiešām no attāluma izskatās pēc tārpa. Sala ar sauszemi ir savienota ar akmeņainu krasta līniju, kas mūsu ierašanās laikā bija labi aplūkojama, pateicoties bēgumam. Ar paisumiem un bēgumiem ir jābūt piesardzīgiem, tādēļ tur pat ir novietota liela zīme, kas norāda uz laiku, kad obligāti jādodas atpakaļ, ja vien nevēlas tikt iesprostots uz salas līdz nākamajam bēgumam. “Worms Head” augstākais punkts stiepjas 45 metru augstumā, līdz ar to vismaz no applūšanas paisuma laikā nebūs jāsatraucas. 🙂
Velsas apmeklējums nav iedomājams bez 6 Elan Valley dambju tūres. Lai gan, kā jau iepriekš minēju, pirms apmeklējuma attiecīgais reģions nepiedzīvoja lielākas lietavas, līdz ar to arī līmenis dambjos bija diez gan zems, ka pāri tiem negāzās ūdens masas, kas to visu padarītu vēl majestātiskāku nekā tas bija.
Pavisam neierasti latvieša mentalitātei ir ieraudzīt ceļa malā zīmi ar aicinājumu apmeklēt aitu cirpšanu. Vēl neirastāk, tas ka, ierodoties uz to, tev ir iespēja pacienāties ar tēju vai kafiju un novērot visu procesu bez maksas. Atliek tik nedaudz izrādīt interesi par redzēto, kā pie tevis pienāk fermas īpašnieks un sāk stāstīt par visu, kas notiek. Tā nu uzzināju dažādus noslēpumus un knifus par aitu cirpšanu, ko savādāk īsti nebūtu uzzinājis. Dabūjām redzēt gan moderno – mehānisko, gan nu jau vēsturisko – šķēru aitu cirpšanas veidus.
Pienāca laiks atgriezties lielākā pilsētā, šajā gadījumā Velsas galvaspilsētā Kārdrifā. Tad nu, ko šeit apskatīt un darīt? Baigi neko nevaru pateikt, tik to, ka labākais saldējums ir pie “Cadwaladers”, kuru receptes tiek rūpīgi sargātas jau no 1927.gada, bet labāko kafiju iespējams iegūt Coffee #1, kas piedāvā ne tikai dažādas garšas kafijas, bet arī baristas kursus. Kādēļ gan nedoties uz Kārdrifu, lai apgūtu baristas kursus?
Tā arī nelielais, bet emocijām piesātinātais ceļojums noslēdzās. Noteikti paldies lieliskajiem gidiem un lieliskajai kompānijai! Tiekamies kādā nākamajā izbraucienā! 🙂