Lietuvā ir būts tik daudz reižu, bet nekad tā nav apskatīta, braucot ar motociklu. Tādēļ, domāts – darīts, plāns apceļot Lietuvu ar motociklu gatavs. 6 dienas un 5 naktis.  Lai ceļojums būtu interesantāks, paķeram klāt Ventspili un Liepāju, ļaujot sev ilgāk izbaudīt Baltijas jūras krastu un ieraudzīt tā dažādību visā Kurzemes un Lietuvas piekrastē.

Tāpat kā iepriekš, plānojot Vidzemes ceļojuma tūri, par ko vari lasīt šeit – https://www.sanhajietis.com/blog/piecas-dienas-apkart-vidzemei-ar-motociklu/ , izmantoju tik ierasto Google spreadsheet, kurā pa punktiem sametu ceļojuma grafiku. Ieplānoju vairāk apskates vietas (ar rezervi), kas ļauj ceļojuma laikā nedomāt, ko vēl apskatīt, ja rodas nepieciešamība un ir brīvs laiks. Šoreiz primāri tiek atzīmēti svarīgākie gala punkti, neiespringstot par Waze vai Google maps piedāvāto maršrutu.

Neliels ieskats izveidotajā plānā:

Praktiski visas bildes ir uzņemtas ar telefonu automātiskajā režīmā. Bildes nedaudz piekoriģētas datorā, lai iegūtu man raksturīgo stilu. Tādēļ uzdod sev godīgu jautājumu, vai spēj pateikt, kuras bildes nav bildētas ar telefonu?

Savukārt video pilnībā filmēts ar telefonu.

Soma sakravāta, uzstūķēta uz motocikla, sagaidīts pirmais ceļa biedrs un var laist līdz pirmajai pieturvietai Ķekavas kaplim, kur jau tiekamies pilnā sastāvā, lai laistu nedēļas ilgā piedzīvojumā pie dabas krūts.

Līdz Ventspilij vienā piegājienā no Ķekavas īsti negribas braukt, labāk piestāt un izstaipīt kājas, tādēļ par pirmo nopietnāko pieturas punktu tika izvēlēta Jaunmoku pils, kas iespējams daudziem jau ir pārāk bieži redzēta, bet tas jau neliedz to apskatīt vēlreiz.

Kājas izstaipītas un kāpjam atpakaļ uz rumakiem un laižam tālāk. Pa ceļam noķeram nelielu lietus brāzmu, kurai ātri tiekam sveikā cauri. Nākamo un vienīgo lietu satiekam Ventspilī, tieši tad, kad esam iekārtojušies vietējā kafejnīcā pusdienot. Ventspilī ir atzīmēti vairāki primārie apskates objekti, tie ir Ventspils Dienvidu mols, Ventspils koncertzāle “Latvija”, Vecpilsēta un jaunuzceltais zinātnes centrs VIZIUM, kuru šoreiz aplūkojam tikai no ārpuses. VIZIUM ar savu izskatu neatstās vienaldzīgu nevienu, jo tā zelta rāmis ar lielajiem logiem vizuļo saules gaismā. Ne velti, ierodoties šeit, notiek jaunlaulāto fotosesija. Vieta lieliska un bildes ar iespējams uzņemt skaistas. Kā pēdējais apskates punkts ir Lemberga hūte, kura tomēr jāapmeklē ikvienam, kas apskata Ventspili.

Tā kā laiks šodien nav labākais sabiedrotais ir jādodas tālāk uz pirmajām naktsmājām, kas paredzētas pie Užavas bākas. Šeit ir ideāla vieta, kur nakti pavadīt pie dabas. Ir gan ugunskura vieta, gan galdiņi, tomēr jārēķinās, ka neatkarīgi no dienas, šeit nebūsiet viens. Iesienu hamaku tā, lai vakarā ir lielisks skats uz saulrietu, bet no rīta skats uz jūru. Kur gan vēl labāk.

Dodamies tālāk uz Jūrkalnes stāvkrastu. Pa šiem gadiem var redzēt, ka jūra pamazām un netkāpjoties izplešas tā arvien vairāk, brucinot stāvkrastu.

Pāvilosta iespējams ir mana mīļākā pilsēta visā Kurzemē. Katru reizi, šeit ierodoties, pārņem tāda patīkama sajūta, tā kā būtu nokļuvis kādā skaista mazpilsētā tālā un nezināmā valstī. Skaista tā Pāvilosta ir.

Tālāk ceļš ved uz Liepājas pusi. Pirmais pieturas punkts tiek izvēlēts Ziemeļu forts, saukts arī par Artilērijas bateriju Nr.1. Ja tiek apmeklēta šī vieta, tad noteikti jāatrod “slīpa telpa”, kas palīdzēs nedaudz pajaukt galvu un noteikti uzjautrinās ikvienu tās apmeklētāju.

Liepāja bagāta ar vairākām šāda veida Artilērijas baterijām jūras krastā, jo, dodoties gar jūras krastu, iespējams apskatīt vēl pāris, kur katra izcelsies ar ko sev unikālu. Piemēram, Cietokšņa baterijā Nr.3 iespējams ieraudzīt un iespējams arī pie siltākas ūdens temperatūras apmeklēt jūras apskauto māju. Šeit pat bērzi padevušies vēja brāzmām un uzauguši ieslīpi, tā kā šeit tiešām valda vējš. 🙂

Atliek vēl apmeklēt Liepājas izslavēto Dzintaru un laiks doties tuvāk jūrai, kur tiks pavadīta nākamā nakts.

Trešā diena iezīmejas ar robežas šķērsošanu un apskates objektiem, kas vēl līdz šim ne reizi nebija apmeklēti. Var jau nojaust, ka pirmais apskates objekts ir Palanga visā tās skaistumā. Centrālā iela aizved līdz pašai jūrai un pat nedaudz ieved tajā, pateicoties molam. Centrālā iela rada daudz patīkamāku un sakoptāku sajūta nekā Jūrmalas Jomas iela. Varētu teikt, ka Jomas ielai vajadzētu pamācīties 🙂 Šeit netrūkst ne kafejnīcu, ne restorānu, ne izklaižu un atrakciju katrai vecuma grupai. Šajā vietā tiek izmēģināts arī vietējais kvass, kas uzsēdina uz sava āķa un liek arī turpmāk to testēt dažādās vietās. Apmeklējot Palangu, ieteiktu pusdienot “HBH palanga”, kas atrodas nedaudz ārpus pilsētas, bet ļoti atgādina Latvijas Lido. Šeit ir īpaši padomāts par bērnu nodarbināšanu un izklaidēm. Sākot ar mini Zoo līdz meža kaķim.

Laižam tālāk uz Klaipēdu. Pilsētu, kuru arī noteikti ir jāapmeklē, tāpat kā Palangu. Abas pilsētas ir ar ko citu savādākas un interesantas. Klaipēdas Vecpilsētā vien var pavadīt vairākas stundas, staigājot apkārt un pētot apkārtni. Noteikti iesaku apmeklēt vietējo restorānu, kas ir blakus upei, bildes zemāk. Šeit bija atrodams labākais kvass visā ceļojuma laikā. Kvass, kurā burtiski bija rozīnīte.

Klaipēdas apmeklējums nebūtu iedomājams bez brauciena uz Kuršu kāpu.

Uz kāpas apmaldīties nav iespējams, jo šeit ir tikai viens ceļš līdz Nidai un atpakaļ no tās. Pārējie piejūras ceļi paredzēti tikai velosatiksmei. Šī noteikti ir tā vieta, kuru būtu lieliski apmeklēt arī ar velosipēdu. Šis vienīgais ceļš ir arī maksas, kā vietējie teica, ka tas nav maksas ceļš, tu vienkārši maksā par iebraukšanu šajā teritorijā. Lai gan maksas teritorija, bet ceļš nav no tiem labākajiem moto braucējiem, lai izbaudītu šī ceļa lieliskos līkumus.

Dodamies līdz Nīdai, kur atrodam vietējo kempingu, kur iekārtojamies. Uz Kuršu kāpas nav atļauts nakšņot ārpus tam speciāli pardzētas vietas, tādēļ ir skaidrs, kādēļ nākas palikt kempingā. Ir arī savs pluss, jo tas neatrodas tālu no pilsētas. Jāņem vērā, ka Nīdā aizliegts pārvietoties ar transportu, pēc plkst. 22.00 līdz plkst. 6.00 (ja nekļūdos).

Jāsaka, ka Nīda pārsteidza ar savām senatnīgi krāsainajām mājām, sakopto vidi un patīkamo atmosfēru.

Taisam brokastis un laižam prom.

Sākumā jāapskata “Mirusī kāpa”, kura laika gaitā ir spējusi aprīt vairākus vietējos ciematus. Šobrīd gan tā esot mākslīgi apturēta un vairāk nepārvietojas kā agrāk. Šeit sajūta tāda nedaudz sireāla, vietām vienas vienīgas smiltis, bet citur jau viss zaļumos. Kāpas augstums sasniedz 60 metrus, no kura paveras lielisks skats uz abām pusēm.

Bez delfinārija apmeklējuma laikam nebūtu iedomājams ceļojums pa Kuršu kāpu. Domāts darīts. Biļetes nopirktas un jāsaka, ka katra eiro vērts. Šovs, kuru tiešām ir vērts apmeklēt.

Tālāk garš ceļš līdz Kauņai, vismaz patīkami, ka to var pavadīt uz bāņa, kas ļauj finišā nonākt daudz ātrāk. Sākam apskati ar Kauņas IX fortu, kas ir vēstures muzejs Kauņas ziemeļrietumu pievārtē. Izveidots vienā no bijušā Kauņas cietokšņa fortiem, kurš holokausta laikā kalpoja kā ieslodzījuma un masveida nāvessodu izpildes vieta. Šajā vietā var ieraudzīt vienu no iespaidīgākajiem pieminekļiem visā Baltijā, ko esmu redzējis. Tas ar savu izskatu, izvietojumu un masu spēj panākt vēlamo efektu.

Turpat netālu atrodam klusu vietu nakšņošanai pirms rītdienas pilsētas tūres.

Kauņas apskati var sākt ar Vecpilsētu, kurā ir pilns skaistu ieliņu, dažādu vēsturiski nozīmīgu objektu un protams arī pašas Kauņas pils.

Pēc pilsētas apskates iesaku doties līdz Kauņas kara muzejam, kur blakus atradīsiet laukumu, kas veidots nedaudz savādākā izskatā kā citviet. Lieliska vietiņa, kur nedaudz pačilot.

Turpat netālu atrodas arī Pažaisles klosteris, kas veidots baroka stilā. Klosteris ar diez gan dažādu vēsturi sākot no franču karaspēka zirgu staļļiem 1712.gadā līdz par koncertzālei 1966.gadā. Tieši ierašanās laikā šeit notika cītīgs darbs, lai sagatavotos vakara klasiskās mūzikas koncertam, kas notiks klostera iekšpagalmā.

Blakus Nemunas upei, kas ir ne tikai vislielākā un ūdeņu pārpilnākā Lietuvas upe, bet arī visbiežāk dziesmās apdziedātā, slejas Birštonas skatu tornis. Torņa skatu laukums atrodas 45 m augstumā un kopējais torņa augstums ir 55 m. Torņa konstrukcija ir no metāla, bet tas vietām izdekorēts ar lapegles paneļiem un trīssūrveida lodziņiem. Pats tornis nedaudz atgādina veco koka piļu torņu formu. Skats no torņa ir tā vērts, lai nedaudz papūlētos un uzkāptu tajā.

Lietuvas apmeklējums bez Trakai pils īsti nebūtu iedomājams. Pils būvēta viduslaikos, stratēģiski izdevīgā vietā, jo to no visām pusēm sargā ūdens. Interesanti, ka, būvējot Traķu salas pili, ezera ūdens līmenis bijis gandrīz 2 metrus augstāks par pašreizējo! Pašreizējās salas vietā tajā laikā bija trīs atsevišķu mazu saliņu grupa. Ierodoties pili apskatīt vakara saulē, iespējams ieraudzīsiet arī gaisa balonus laižamies pāri pilij – vismaz mums tā paveicās. 😉

Nakti pavadām turpat netālu iekārtotajā publiskajā kempinga vietā, kas atkal ļauj pili apskatīt arī rīta gaismā.

Dodamies uz Viļņas TV torni. Šeit var aplūkot rotējošo restorānu, TV torņa augšējā strāvā. Skats uz pilsētu ar ir tīri foršs.

Turpinām ar Viļņas Vecpilsētu.

Nonākam arī Viļņas jaunajā dzīvojamo māju kvartālā, kur var sajust jaunās modernisma vēsmas pilsētvides plānošanā. Īpaši jāizceļ Paupio tirgus, kas atrodas ēkas iekšpusē un ir ieskauts augos. Ne velti šeit dienas vidū ir tik daudz cilvēku, kas vēlas izbaudīt šo atmosfēru.

Turpat blakus atrodas Užupes Republika, kurai ir arī sava konstitūcija latviešu valodā. Šī vairāk atgādina mākslinieku un hipiju tikšanās vietu.

Kā pēdējais apskates objekts ceļā uz Latviju ir Labanoras parka skatu tornis. Pirmo reizi šeit ierodos vasarā, kad mudžēt mudž no cilvēkiem, pirmo reizi te biju ziemā, kad bijām vienīgie apmeklētāji.

Gandrīz pie Latvijas robežas mūs nostopē topošās līgavas vedējmāte. Jāsaka uzreiz patīkams atelpas brīdis, jo ceļš līdz Latvijas robežai bija vienkārši biesmīgs.. Nav brīnums, ka tur viens pēc otra bija vidējā ātruma radari. Atgriežoties pie stāstītā, kā jau ierasts, tiek izvizināta topošā līga. Uz jautājumu, vai līgavainim tagad ar vecpuišu ballīte, atbilde bija, ka viņam jāstrādā, tā jau tas iekārtots 😀

Finišs sasniegts, esam atpakaļ Latvijā. Otrais nopietnākais moto izbrauciens ar nobrauktiem nieka 1500 kilometriem.