Pirmajā ceļojuma rakstā dalījos ar lieliskiem iespaidiem no vairāku dienu ceļojuma pa Kurzemi, kur pašam neticējās, ka tik daudz kas tika apskatīts, tad šis raksts arī nebeidz pārsteigt, atminoties visas tās skaistās un interesantās vietas, kas tika apmeklētas. Ieskats no pirmā raksta šeit – https://www.sanhajietis.com/blog/apcelot-kurzemi-covid-19-laika-1-dala/

Video ieskats:

Šajā rakstā dalīšos ar pieredzi, apskatot Staldzenes stāvkrastu, Ventspili, Užavas bāku, Jūrkalnes stāvkrastu, Pāvilostas skatu torni, Pāvilostu, Liepāju, Piena muižu un Saldu. Tādēļ lieki laiku nekavēsim un ķersimies klāt rakstam. Patīkamu lasīšanu!

Ventspili pirmo reizi iepazinu 2018.gadā, kad to izrādīja Monta un Kaspars – plašāks ieskats https://www.sanhajietis.com/blog/ilgi-planotais-celojums-uz-kolku/. Jauno pāri iepazinu kādu laiku atpakaļ, kad Monta atsaucās uz manu aicinājumu, kurā vēlējos būt par kāzu fotogrāfu jaunlaulātajiem, kuru kāzas safotografēju tikai un vienīgi ar mobilo telefonu. Plašāks ieskats no šīm kāzām – https://www.sanhajietis.com/blog/kazu-fotografs-ar-mobilo-telefonu-vien/ Pa šo laiku Ventspils kļuva par vienu skaistu ēku bagātāka, kuru vēlējos ar nepacietību apskatīt klātienē. Ventspils koncertzāle “Latvija”, kura savas telpas dala ar Ventspils mūzikas vidusskolu ir veidota mūsdienīgā stilā. Ēka viennozīmīgi ir fotogēniska, tā noteikti būs iecienīta daudziem jaunlaulātajiem un dažāda veida foto sesijām. Šis gads Ventspilij arī ir īpašs, jo pilsēta svin savu 730 gadadienu.

Pēc pilsētas apskates tālāk jādodas uz Dienvidu molu, no kura paveras lielisks skats uz jūru.

Tālāk kā apskates objekts tika izvēlēta jūras stāvkrastu apskate pie Užavas. Blakus Užavas bākai atrodas lielisks stāvlaukums blakus jūrai. Šajā vietā nolēmām pavadīt nakti. Mēs tādi nebijām vienīgie, jo pat nakts laikā uz šo vietu ieradās vairākas automašīnas ar nakšņot gribētājiem. Vakariņas izdevās ieturēt ar lielisku skatu, turpat uz stāvkrasta, vērojot kā virs jūras sabiezējas negaisa mākoņi.

Šajā vietā iepazināmies arī ar kādu Vācijas pāri, kuri ceļo ar vienu dikti lielisku visurgājēju. Smagā automašīna aprīkota ar visu nepieciešamo, arī ar veļasmašīnu, ledusskapi, king size gultu un citām ekstrām, par kurām citi ceļotāji varētu tikai sapņot. Ar tādu automašīnu iespējams ceļot un nemaz neilgoties pēc mājām, jo tās vienmēr ir līdzi.

Īsa pieturvieta pie Jūrkalnes stāvkrasta un jādodas tālāk.

Tālāk apmeklējām Pāvilostas skatu torni un molu, no kura paveras plašs skats uz Baltijas jūru. Atliek vien pabraukt dažus metrus un atkal esi Pāvilostā. Pilsēta mani pārsteidza gan ar savām ziemeļnieciskajām ēkām, gan ar savu kopējo pilsētas tēlu.

Ziemeļu forti ir nākamais apskates objekts, kurā sastopam arī sen neredzētus draugus. Vieta ir lieliska un lika aizdomāties par Latvijas un fortu vēsturi. Vējš šeit ir nepajokam un cilvēku masu arī netrūka par ne visai saulainā dienā.

Bez pilsētas apskates iztikt nedrīkst, neliela pastaiga un galvenie Liepājas objekti protams tika apskatīti.

Kā izrādās nav tikai Ziemeļu forti Liepājas Karostā, bet arī Dienvidu forti, kas nav tik populārs apskates objekts, taču piesaistīja ar ēkas daļu, kuru pilnībā apskalo jūras ūdens. Šī ēka man jau sen asociējas ar Liepāju un Liepājas fortiem, tādēļ pašsaprotami, ka bez tās apskates iztikt nedrīkstēja.

Nakts pavadīta vienā no Liepājas viesnīcām, kurā vairāk kā 90% viesu, spiežot pēc automašīnu numuriem viesnīcas stāvvietā, bija viesi no Lietuvas. Vispār šajā pusē sastapu neierasti daudz lietuviešu, tāda sajūta, ka būtu ceļojis pa Lietuvu. Bet, ko tur brīnīties, ja līdz Lietuvas robežai tikai ~50 km. Nākamās dienas galvenais apskates objekts Liepājā bija Zirgu salas taka, kurā vēju varēja izbaudīt uz visiem simts, lai gan vietējiem tas droši vien nebija nekas īpašs.

Īss un neplānots brauciens līdz Piena muižai un vakariņas Saldū pirms tāla un ilga ceļa mājup.