Slēpošanas kūrorts fotogrāfijās – Livinjo (Livigno)

Tā vien liekas, ka, meklējot informāciju par Livinjo slēpošanas kūrortu, to var atrast katrā otrajā aprakstā, kur vien minēts Livinjo, tāpēc šeit nekoncentrēšos uz kūrorta specifiskajiem aprakstiem, bet gan padalīšos savā pieredzē.

Uz šo kūrortu devos pirmo reizi. Lai gan tas ir divas reizes mazāks nekā pirmais slēpošanas kūrorts Austrijā, kurā biju, tas tik un tā spēja piesaistīt. Lielisks variants studentiem, kuri vēlas iemācīties slēpot, ir doties apmaiņas programmā. Piemēram, ar Erasmus+ uz Lincu, kur ir iespēja pieteikties slēpošanas vai snovbordinga kursiem, kuri nedēļu norisinās „Saalbach Hinterglemm”. Protams, nelieli līdzekļi ir jāieliek arī no savas puses, bet tie ir maznozīmīgi salīdzinājumā ar to, ko ir iespējams iegūt pretī.

Atgriežoties pie Livinjo, cik uzzināju, tad pēdējos gadus kūrortam ar sniega daudzumu paliek arvien sliktāk, runājot par sezonas sākumu. Lai gan daudzos aprakstos par Livinjo ir lasāms, ka sniegs ir sastopams jau salīdzinoši agri un, ka trasēm nepieciešamais sniega daudzums tiek sapūsts, tomēr par to nevar teikt trašu apakšdaļās, kur tā nav siltā laika dēļ. Tas nozīmē, ka nevarēs izbaudīt pilnu braucienu no kalna augšas. Tomēr, ja tas nav šķērslis, tad ir vērts ielūkoties lieliskajos piedāvājumos, kurus piedāvā Livinjo. Sezonas sākums un sezonas beigas ir patīkams slēpotāja maciņam, kurš nolēmis aizbraukt uz Alpiem. Īrējot naktsmājas Livinjo, kalna pacēlāja biļeti iegūsti bez maksas. Šādā veidā var ietaupīt prāvu summiņu, nekā tur dodoties sezonas karstajā laikā, ko ir vērts apsvērt.

Patīkamākās dienas slēpošanai viennozīmīgi ir nedēļas vidus, jo tad neveidojas vai ir minimālas rindas pie pacēlāja. To nevar attiecināt uz brīvdienām, jo pie viena pacēlāja sanāca gaidīt pat 30 min, bet tas vairāku sakritību dēļ, jo vidēji pāris minūtes gan nāksies uzgaidīt.

Lai gan 115 km trašu kopgarums var likties ļoti liels, tas nemaz tā nav, jo trases ir pilsētai no abām pusēm. Tātad var rupji dalīt ar divi. Tas nozīmē to, ka pa vienu un to pašu trasi nāksies braukt vairākkārtīgi, tomēr tas var palīdzēt labāk izprast slēpošanas trasi. Līdz ar to īsti neredzu patiku braukt uz mazākiem slēpošanas kūrortiem, ja nu vienīgi uz dienu vai divām.

Visu rezumējot, Livinjo ir lieliska slēpotāju paradīze!

Pirmā diena uz kalniem izvētās visinteresantākā, jo bija jāpaspēj gan izpētīt trašu plānu, gan arī ietestēt trases, lai varētu pilnībā izprast kūrorta shēmu. Šī diena īpaši lutināja ar laikapstākļiem, tā padarot šo vietu vēl skaistāku. Kā jau bildēs to var redzēt, Livinjo no kalna augšas nebija saskatāma.

Kā lielākais pārsteigums bija aizlienētā Canon IXUS 230HS bilžu kvalitāte. Kaut arī šis ir salīdzinoši pavecs modelis, tomēr tas spēja uzrādīt pat pārsteidzoši labu attēla kvalitāti. Protams, bildes pēc tam tika nedaudz arī uzfrišinātās, jo bez tā jau nekur. Pieņemu, ka jaunākie modeļi piedāvā vēl labāku attēla kvalitāti, līdz ar to šis ziepīts, manuprāt, ir lielisks variants visāda veida piedzīvojumiem. Jo tas ir ļoti mazs un tam ir lieliska attēla kvalitāte. Atceros, ka vienu brīdi viņu varēja iegādāties zem 120Ls.

Savukārt, šeit jau ir aplūkojama Livinjo otrajā dienā, laižoties lejā no kalna.

Viennozīmīgi, patīkami ir, kad, izejot no dzīvojamās mājas, paveras skaists skats, protams, tas varēja būt lieliskāks, ja tiktu dzīvots kādā no namiņiem, kuri atrodas nevis pilsētas centrā, bet gan augstāk kalnos. Tomēr, ja simts metru attālumā atrodas pacēlājs, kurš nogādās kalna augšā, ir tikpat patīkami. Īpaši pēc slēpošanas, kad ātri var nokļūt atpakaļ namiņā, lai novilktu slēpju zābakus. Savukārt, man pavērās šāds skats uz vienu no pacēlāja virsotnēm.

Lai arī vietām Livinjo bija sniegs, tomēr bez riteņiem neiztikt. Turpat netālu veikalā varēja noīrēt „Fat Bike” jeb riteni ar ļoti platām riepām, ar kuru var doties braucienā pa sniega klātu zemi.

Brīdi bija jāatrod arī pilsētas aplūkošanai dienas laikā. Piefiksēju to, ka kūrorts domā par attīstību, plānojot uzņemt nākotnē vēl lielākus slēpotāju pulkus, ceļot papildus Hoteļus, kur izmitināt slēpotājus. Nezinu gan, cik Livinjo ir populārs vasaras laikā, bet šeit noteikti ieteiktu iegriezties arī vasarā, jo izskatās, ka „haiking” trašu netrūkst.

Neierasti bija tas, ka gandrīz zem katras mājas bija atrodams pagrabstāvs automašīnai, ko labi var saprast, jo māju pagalmi nav lieli un pagrabstāvs viennozīmīgi dod papildus telpu mājai.

Veikaliņi, tāpat kā daudzas mājas, bez dekoriem neiztika.

Kā arī mājas bez savas īpašās gleznas nevar iztikt, ja tā nav redzama mājas iekšpusē, tad noteikti tā būs aplūkojama uz kādas no mājas sienām.

Bez mārketinga trikiem šodien grūti iedomāties kādu biznesu. Tā arī šis uzņēmums ir nolēmis palielināt „Like” skaitu Facebook lapā.

Pētot pilsētas Hoteļu rotājumus, jāsecina tikai viens, katrs no tiem ir par otru skaistāks un interesantāks. Šeit ir arī jāpasakās tuvojošajiem Ziemassvētkiem, kuru dēļ Livigno tika spodrināts un dekorēts.

Savukārt, dodoties nelielā nakts pastaigā pa Livinjo slēpošanas kūrortu, to var ieraudzīt savādākā gaismā.

Vienu dienu nolēmu paņemt līdzi savu DSLR kameru. Tomēr pēc neilga laika sapratu, ka nav vērts kameru vadāt līdzi. Protams, kvalitāte jau būtu labāka nekā ziepītim, bet tomēr ērtuma ziņā abas kameras nevar salīdzināt un šobrīd, aplūkojot fotogrāfijas, pat neredzu baigos kvalitātes zudumus kalnu bildēm, salīdzinot abu kameru rezultātus.

Lai izpētītu apkārtini tuvāk, devos arī ārpus pilsētas, pa vienu no „hiking” maršrutiem, kurā sastapu līdz šim neredzēti kuplu kalnu kazu pulku, lieliskus skatus un ierasto dzīves ritējumu ārpus kūrorta centra, kā arī iespēju nedaudz savādāk pavadīt brīvo laiku.

Pēc kādas 7 km garas pastaigas nonācu strupceļā un biju spiests doties atpakaļ. Taka bija nozudusi sniegā, tai blakus atradās pāris desmitus metrus dziļa grava, kura apslāpēja vēlmi doties tālāk.

Šeit ir tikai četras kalnu kazas, jo lielo pulku bija salīdzinoši grūti iemūžināt vienā fotogrāfijā.

Vienā no pēdējiem vakariem pēc slēpošanas nolēmu vēlreiz mēģināt iegūt kādu nakts fotogrāfiju no Livinjo slēpošanas kūrorta. Šoreiz gan laikapstākļi bija pateicīgāki, jo debesīs varēja manīt zvaigžņu un mākoņu miksli.